SIA “Alāji” alus darītava vēlas paplašināt ražotni

Šogad SIA “Alāji” iesniedza valsts aģentūrā “” grantu shēmas projekta iesniegumu “Alus ražošanas paplašināšana ar standartiem atbilstošu jaunu ražotni” struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai. Beidzot vairāku gadu garumā lolotā iecere par automatizētu pudeļu pildīšanas līniju, savu kvalitātes laboratoriju un plašām, ērtām telpām varētu tikt realizēta, ja projekts saņems struktūrfondu līdzfinansējumu. Uzņēmuma darbinieki ar cerībām raugās nākotnē, jo varbūt beidzot uz daudzu veikalu, kafejnīcu, bāru un restorānu pārstāvju jautājumu, kad būs iespējams noslēgt līgumu par alus realizāciju, tiks dota precīza atbilde, nevis pēdējos gados par rutīnu izveidojusies atruna: “Atvainojiet, pašlaik produkcijas nepietiek pat esošajiem klientiem, izmaiņas tiek plānotas, bet konkrētus solījumus dot nevaram.” Lai gan pašreizējā ražotne izvietota ēkā, kas būvēta šķietami nesen – 2001.gadā, ir dramatisks telpu un tehnoloģisko jaudu trūkums. Pirms pieciem gadiem pirmo reizi paplašinot ražotnes jaudu, domājām, ka ar to būs gana ilgiem darbības gadiem. Apzinoties ražotās produkcijas specifiku – tā saukto “dzīvo alu”, kas, pirmkārt, nozīmē īsu produkcijas derīguma termiņu, domājām, ka darbosimies Kurzemes reģionā un Rīgā, piegādājot tikai  izlejamo alu nelielam klientu skaitam.

Par alus pildīšanu pudelēs pat domas nebija. Lai uzņēmumam būtu savs prezentācijas materiāls, paši darbinieki nolēma, ka varētu nelielu daudzumu ražotās produkcijas pildīt pudelēs – Jāņos, Ziemassvētkos, lai būtu ko sadarbības partneriem uzdāvināt un vietējos Ventspils veikalos pircējus uz svētkiem iepriecināt. Kā izrādījās – tās pāris 2001.gada pirmsjāņu pēcpusdienas, kad sapildījām Užavas alus vēsturē pirmās pārsimts pudeles un nogādājām tā laika vienīgajā Ventspils lielveikalā – bija liktenīgas. Dažas no pudelēm aizceļoja uz Rīgu, Liepāju, citām pilsētām un sākās pieprasījumi pēc alus pudelēs. Un daudz kas mainījās, jo bija jāpieņem papildus darbinieki, kas nodarbotos tikai ar fasēšanu pudelēs, jāiegādājas un jāuzstāda attiecīgas iekārtas, jāpārkārto darba grafiki, jo telpu trūkuma dēļ nav iespējams vienlaicīgi pildīt alu mucās un pudelēs. Bet pieprasījums turpināja augt… Un aug vēl aizvien. Tas ir likumsakarīgi, jo maz palikušas alus darītavas, kas par savu misiju uzskata ražot alu ar tradicionālām metodēm, nodrošinot pirmkārt bagātīgu garšas buķeti, individuālu un unikālu, tikai kādam reģionam raksturīgu, nevis dzīties tikai un vienīgi pēc peļņas, izvēloties lētākās izejvielas, ātrāku ražošanas procesu un maksimāli garu produkcijas derīguma termiņu.

Tādējādi alus darītavas īslaicīgais mērķis nebija tūlīt tiekties pēc lielas tirgus daļas, bet gan radīt un attīstīt nesen neatkarību atguvušās un uz Eiropu vērstās Latvijas tirgus apstākļos mazu, tomēr tiem laikiem visai augsti tehnoloģiski aprīkotu lauku alus darītavu. Užavas alus pretstatā lielražotāju kosmopolītiskai produkcijai ir tradicionāls Latvijas dzīvais alus ar stabilu, savam novadam stingri piesaistītu zīmolu. Nepasterizētā alus īpatsvars ir tikai ceturtā daļa no Latvijā ražotā alus (importētais praktiski viss ir pasterizēts), pie tam netiek nodalīts filtrētā un nefiltrētā alus īpatsvars. Alus ražošanas procesā neizmanto konservantus un pasterizāciju, un mucās pildītais alus netiek arī dzidrināts (filtrēts) pirms iepildīšanas mucās. Tas viss palīdz izveidot un saglabāt unikālu garšas kvalitāti.

Iecerētā valsts atbalsta projekta īstenošanas gadījumā uzņēmuma galvenais uzdevums ir nodrošināt ar jaunajām iekārtām to pašu produktu bez kādiem “uzlabojumiem”. Izsludinot tehnoloģiskā aprīkojuma iepirkuma konkursu, viens no dalībniekiem, kas pieteicās konkursā, bija pašreizējo Užavas alus darītavas tehnoloģisko iekārtu ražotājs – Vācijas kompānija “Joh.Albrecht Brauerei- und Gastronomietechnik GmbH”. Šī kompānija, kas specializējusies tieši mazo alus darītavu tehnoloģiju ražošanā, piedāvāja visizdevīgāko cenu un kļuva par konkursa uzvarētāju. Šādi konkursa rezultāti, kas nodrošina identiskas tehnoloģijas izmantošanu, garantē Užavas alus darītavas produkcijai pašu svarīgāko – esošās kvalitātes saglabāšanu, jo nebūtu jēgas palielināt produkcijas apjomu, ja tiktu zaudēts pats galvenais – patērētājam patīkama un atpazīstama garšas kvalitāte.

Īsumā alus darītavas mērķus, ja projekts tiks atbalstīts, varētu raksturot šādi:

Īstermiņa mērķi:

1. 2007. gadā nodot ražošanā jaunu, tehnoloģiski efektīvu alus ražotni ar standartiem un prasībām atbilstošu produkcijas ražošanas un fasēšanas tehnoloģiju, pudeļu pildīšanā pilnībā pārejot no roku darba uz automatizētu pildīšanas procesu.

2. Palielināt ražošanas apjomu līdz 2 880 000 litru trīs gadu laikā no ražotnes paplašināšanas brīža, t.i. līdz 2010.gadam.

3. Preču sortimenta pieaugums līdz 800000 l/gadā mucās un 2080000 l/gadā (jeb 4160000  gb) puslitra pudelēs.

4. Darbinieku skaita palielinājums – papildus vismaz 10 darbinieki, t.i., kopumā uzņēmumā tiks nodarbināti 32 darbinieki.

Ilgtermiņa mērķi:

1. Konkurētspējas pieaugums, nodrošinot produkcijas izplatīšanos gan Latvijā, gan arī uzsākot iziešanu Eiropas tirgū.

2. Turpmākajos piecos gados pēc projekta realizācijas paplašināt ražošanas apjomus un, pakāpeniski pilnveidojot ražošanas procesu, pilnībā pāriet uz Eiropas Savienībā noteiktajiem higiēnas un pārtikas aprites standartiem.

Projekta pamatmērķis ir ražošanas paplašināšana, izveidojot pilnīgi jaunu ražotnes cehu, bet saglabājot recepti un tehnoloģiju tik precīzi, lai zīmolam atbilstošais produkts saglabātos neizmainīts.

Saglabājot izvirzīto mērķi – radikāli paplašināt ražošanu – jaunas ražotnes būvniecībai un tehnoloģiskajai iekārtošanai alternatīvu nav: kā jau tika minēts, uzņēmuma esošās ražošanas jaudas ir pilnībā noslogotas, telpu trūkuma dēļ esošajā ražotnē nav iespējams izvietot papildus tehnisko aprīkojumu vai nomainīt esošo aprīkojumu ar jaudīgāku, kā arī izveidot savu produkcijas kvalitātes kontroles laboratoriju. Tātad nav iespējams atbrīvoties no fiziski smaga roku darba, jo nevar nomainīt vai papildināt iekārtas. Strādājošo darba apstākļus nav iespējams uzlabot tā paša iemesla dēļ – telpu trūkums.

Plānotais projekta rezultāts ir jauna ražotnes ceha būve blakus esošajam alus ražošanas ceham, kurā izvietota iepirkuma konkursā atbilstoši likumdošanas prasībām uzvarējušā ražotāja – “Joh.Albrecht Brauerei- und Gastronomietechnik GmbH” – industriālā alus darītava ar nominālo ražību 26 tūkstoši hektolitru gadā. Pie kam jaunā ceha celtniecības termiņiem jābūt precīzi saskaņotiem ar tehnoloģisko iekārtu piegādi, jo ēku būs iespējams pabeigt un nodot ekspluatācijā tikai pēc tehnoloģisko iekārtu daļējas uzstādīšanas – iekārtas ir lielgabarīta, tādēļ vienas ēkas sienas montāža var notikt tikai tad, kad iekārtas jau ēkā ievietotas. Līdz ar to celtniecība un tehnoloģisko iekārtu uzstādīšana pēdējā celtniecības posmā notiks paralēli.

Šī būve nodrošinās arī būtisku strādājošo darba vides uzlabojumu: sanitāro telpu sadalīšanu abu dzimumu darbiniekiem, darbinieku atpūtas telpas, virsdrēbju garderobi u.c. telpas, bet galvenokārt – smaga roku darba aizstāšanu ar ES prasībām atbilstošu automatizāciju.

Projektā paredzētā laboratorija nodrošina pārtikas nekaitīguma prasību ievērošanu attiecībā uz nepārtrauktu produkcijas kvalitātes monitoringu. Pašlaik alus darītava, noslēgtā līguma ietvaros, izmanto LR PVD NDC Ventspils filiāles laboratorijas pakalpojumus. Savukārt, automatizēta pudeļu pildīšanas līnija būtiski samazina cilvēciskā faktora riskus, kas iespējami, izmantojot roku darbu. Jaunā ražotnē ir paredzētas plašas taras un gatavās produkcijas uzglabāšanas noliktavas, kas ļauj gatavo produkciju pārvietot ar autoiekrāvēju palīdzību, tā optimizējot iekraušanas un izkraušanas procesu, kā arī nodrošina tukšās taras pasargāšanu un piesārņojuma, kas iespējams, to uzglabājot ārpus telpām. Lai arī pašlaik alus darītavā ir izstrādāta un ieviesta pārtikas nekaitīguma paškontroles sistēma un atbildīgā darbiniece D.Bergena ir kompetenta HCCP speciāliste (sertificēta medicīnas māsa, kas sistemātiski un regulāri papildina zināšanas kursos un semināros, ko organizē “Zygon Baltic Consulting”, “Auctoritas”, “Latsert” un citas kompetentas organizācijas), tomēr efektīvāk realizēt paškontroli varētu, ja uzņēmumā uz vietas būtu sava laboratorija.

Lai nemainītu uzņēmuma profilu, SIA “Alāji” turpinās ražot nepasterizētu alu, jo tas ir viens no uzņēmuma principiem – ražot dabisku produktu, kas nav pakļauts pēcapstrādei, tā ļaujot saglabāt īpaši izcilu garšas buķeti. Attiecībā uz vietējo tirgu pozitīvi novērtējama patērētāju aizvien pieaugošā vēlme lietot tieši vietējās izcelsmes produktus, kam piemīt atšķirīga garšas kvalitāte. Tieši mazie un vidējie ražotāji ir tie, kas var nodrošināt atšķirīgus, īpašus, reģionālajām prasībām atbilstošus produktus, kas vienmēr piesaista patērētāju interesi.

Iemesls, kāpēc alus ražotnes paplašināšana būs efektīva, meklējams apstāklī, ka šis zīmols jau ir tirgū akceptēts un pārbaudīts, tāpēc, ieviešot jaunu produktu, tam jau piemīt zināma uzticamība un atzinīgs novērtējums. Paplašināšanai jābūt loģiski ierobežotai: veidojot jaunus produktus, nedrīkst attālināties no pamatprodukta un patērētāja apziņā nostabilizētā zīmola. Tādēļ alus darītavas īpašnieks un darbinieki ir apņēmības pilni nepievilt savus lojālos patērētājus un turpināt ražot īstu, dabisku, dzīvu un garšīgu alu.

Novēliet mums veiksmi!